Definīcija: Apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997