Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Valodas, kurās dominē sintētiskas formas. Šajās valodās gramatiskās nozīmes galvenokārt izsaka vārda ietvaros ar paša vārda formām (izmantota afiksācija, iekšējā fleksija, uzsvars, supletīvisms u. tml.). Sintētiskās valodas var būt aglutinatīvas (piemēram, somu valoda) un fleksīvas (piemēram, latviešu valoda). Pie tipiskām sintētiskajām valodām pieder senās indoeiropiešu valodas — sanskrits, sengrieķu, latīņu, gotu, senslāvu valoda, no mūsdienu valodām lielā mērā sintētiskas ir, piemēram, latviešu, lietuviešu, čehu, krievu valoda.