EN barocco
LV baroks
RU барокко
DE das Barock
Definīcija: Mākslas un arhitektūras stils, kas radies Itālijā, XVII un XVIII gs. sākumā strauji izplatījās Eiropā un Amerikā. Baroka mākslai raksturīgs harmonisks un tehniski pilnīgs glezniecības, skulptūras un arhitektūras apvienojums vizuāli iespaidīgā tēlā vai ansamblī. Gan arhitektūrā, gan pilsētu un parku plānojumā tiek izmantotas liektas formas, elipses, volūtas un spirāles, dramatiski apgaismojuma efekti, radot enerģijas, kustības un teatrālisma iespaidu. Barokā izveidojas raksturīgi dārzu un parku modeļi — franču dārzs un ainavparks jeb angļu parks, kas tiek lietoti līdz mūsdienām. Piemēram, Navonas laukums Romā (Itālija), Šēnbrunas parks un pils Vīnē (Austrija).
Sk. arī franču dārzs; ainavparks, angļu parks
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008