Definīcija: Sejas muskuļu izteiksmīgas kustības, kas pavada runu, paužot noteiktas ar saturu saistītas domas nianses (izbrīnu, šaubas, pārdomas, nosodījumu, apmierinājumu u. tml.), un kas kā neverbāls izteiksmes līdzeklis būtiski papildina žestus un kam žestu valodas sistēmā ir arī patstāvīgas zīmes funkcija.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007