Definīcija: Valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir zinātnisks izmēģinājums. Atkarībā no tehnisku ierīču, aparātu vai instrumentu izmantošanas vai neizmantošanas eksperimentālās metodes var būt instrumentālas (objektīvas) vai neinstrumentālas (subjektīvas).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007