Definīcija:Ar daudzgadīgām zālēm dabiski apaudzis vai mākslīgi apaudzēts zemesgabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai (parasti lopus sienot vai brīvi ganot aplokos). Izšķir dabiskās Δ un kultivētās Δ. Kultivētās Δ ierīko, izmantojot dabisko pļavu un tīrumu platības.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000