Definīcija: Vārds, kam ir uzsvērta trešā zilbe no beigām, piemēram, lietuviešu valodā pristùmdyti ‘piestumt’. Sengrieķu valodā proparoksitoniem ir akūts (kāpjoša intonācija), piemēram, πόλεμος ‘karš’.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007