EN radio engineering
LV radiotehnika
RU радиотехника
DE Radiotechnik; Funktechnik
FR radiotechnique
Definīcija: Zinātnes nozare, kas pētī radio izmantošanas metodes un tehniskos līdzekļus informācijas (piem., televīzijas programmu) pārraidīšanai, objektu atrašanās vietas noteikšanai, dažādu procesu vadīšanai no attāluma u. tml.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000