Definīcija: Mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi — teikuma priekšmets un izteicējs —, vai arī viens virsloceklis — galvenais loceklis. ◊ gramatiskā centra locekļi
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007