EN [grammatical] object
LV papildinātājs
RU дополнение
DE Ergänzung; Objekt
Definīcija: Teikuma palīgloceklis, kas nosauc (tiešo vai netiešo) darbības objektu un ir pakārtots darbības vārdam, retāk lietvārdam vai īpašības vārdam. Latviešu valodā papildinātājs parasti izteikts ar lietvārda atkarīgo locījumu vai prievārdisku savienojumu, piemēram, Vecmāmiņa ada zeķi. Mums ir prieks par panākumiem. Vinnijs Pūks ir kārs uz medu. Tradicionāli latviešu sintaksē par papildinātāju uzskata arī nenoteiksmi, piemēram, zēns apņēmās nekauties.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007