Definīcija: Vilces spēka daļa, kas izmantojama kustības pretestību pārvarēšanai, izņemot gaisa pretestību. To aprēķina, atskaitot gaisa pretestību no vilces spēka. Brīvo spēku izmanto, lai noteiktu dinamisko faktoru, kas raksturo spēkratu dinamiskās iespējas.