Definīcija: Nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara, piemēram, viens otrs, šurp turp. Teikumā vārdrindas analogs ir salikts teikuma loceklis.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007