EN neo-classic theory of money
LV neoklasiskā naudas teorija
RU неоклассическая теория денег
DE neoklassische Geldtheorie
FR théorie néoclassique de la monnaie
Definīcija: Uzskatu sistēma par naudas lomu saimniekošanas procesā. Δ ir radusies 19. gs. otrajā pusē, un to pamatojuši A. Māršals, Ē. Fišers, A. Pigū u. c. Ekonomiskajā literatūrā Δ dēvē arī par Kembridžas skolu. Δ pamatā ir uzskats, ka brīvās konkurences un cenu veidošanās mehānisms pats par sevi, automātiski nodrošina pilnīgu resursu (to vidū arī darbaspēka) izmantošanu, kā arī garantē līdzsvaru ekonomikā un novērš pārprodukcijas krīzes. Pēc Δ valsts loma saimniekošanā ir ierobežota. 20. gs. Δ kļuva par mūsdienu monetārisma teorijas virzienu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000