Definīcija: Ribonukleotīdu polimērs, kam ir galvenā nozīme ģenētiskās informācijas realizēšanā — transkripcijā un translācijā. RNS ir arī dažu vīrusu un bakteriofāgu ģenētiskās informācijas nesēja.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981
