EN colkhoz; collective farm
LV kolhozs
RU колхоз
DE Kolchos; Kollektivwirtschaft
FR kolkhoze
Definīcija: Kolektīva saimniecība, kuru piespiedu veidā viensētu vietā organizēja sociālistiskajā lauksaimniecībā. Pirmos Δ Latvijā noorganizēja 1946. g., un to veidošanu pamatā pabeidza 1950. g. Kolektivizācijas laikā — 1949. g. notika plaša zemnieku u. c. iedzīvotāju izvešana uz PSRS austrumu rajoniem. Δ vadīja priekšsēdētājs un valde, ko ievēlēja pēc PSKP rajona komitejas norādījumiem. Δ apstrādājamā zeme bija valsts īpašums, bet pārējie ražošanas līdzekļi, izņemot kolhoznieka sētas sīko inventāru (mājputnus, vienu govi, dažas aitas un cūkas), atradās kolektīvā īpašumā. Katram Δ bija noteikti plāna uzdevumi labības, piena u. c. lauksaimniecības produktu pārdošanai valstij. Iepirkuma cenas bija noteiktas ļoti zemas (daudziem produktu veidiem tās bija mazākas par ražošanas izmaksām, īpaši pirmajos Δ pastāvēšanas gados). Tikai pārpalikumu varēja izmantot kolhoznieku patēriņam vai pārdot tirgū. Pirmajos Δ pastāvēšanas gados tajos bija piespiedu darbs: katram kolhozniekam vajadzēja nostrādāt Δ noteiktu dienu skaitu. Samaksa par darbadienu bija minimāla. Δ saimniekošana kļuva patstāvīgāka, un darba samaksa tajos uzlabojās vēlākajos gados. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas lielākā daļa Δ pārveidojās par paju sabiedrībām.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
