Definīcija: Ģenētiskās analīzes metode, kurā izmanto datus par pazīmju skaldīšanos un sadalīšanos četrās haploidālajās sporās — tetrādē. Tetrāžu analīzi visbiežāk lieto asku sēņu, vienšūnas aļģu un sūnu ģenētiskajā analīzē.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981