Definīcija: Stāvoklis, kad otrās valodas prasme papildina pirmās valodas prasmi, nevis to nomāc. Piemēram, angļu valodas runātāji Kanādā un ASV, apgūstot spāņu vai franču valodu, nezaudē angļu valodu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007