Definīcija: Morfēma, kas, pievienodamās vārda saknei vai celmam, veic vārddarināšanas vai formveidošanas līdzekļa funkciju, izsakot noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENaffix
LVuzlikt; uzspiest
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.