EN non-restrictive apposition
LV savrupinājums
RU oбособление
DE Isolierung
Definīcija: Īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Visbiežāk to panāk, novietojot kādu teikuma locekli neparastā vietā, piemēram, apzīmētāju aiz apzīmējamā vārda teikumā: Tā bija pagātne, sveša un tāla. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
