Definīcija: Aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība — vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. — ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā. ◊ aizguvumu fonētiskā asimilācija; aizguvumu morfoloģiskā asimilācija
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007