Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: No citas valodas aizgūta valodas vienība — vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml., piemēram, latviešu valodā vārds svece ir aizguvums no krievu valodas (свеча). Aizgūtie vārdi parasti pakļaujas aizguvējvalodas gramatikas likumiem, iegūstot attiecīgu noformējumu. ◊ leksiskais aizguvums; semantiskais aizguvums

Definīcija: Dokumenta fiziska nodošana uz noteiktu laiku no glabāšanas vietas uz citu vietu.

Definīcija: Naudas līdzekļu summa, ko saņēmusi valsts, pašvaldība vai uzņēmums pret apgrozībā izlaistām īpašām parādzīmēm (ķīlu zīmēm, obligācijām, valsts kases vekseļiem, valsts kases zīmēm u. c.) un kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā. Δ iedala: 1) pēc saņemšanas veida: brīvprātīgos un piespiedu; 2) pēc līdzekļu avota: iekšējos un ārējos; 3) pēc nosacījumiem: procentu un bezprocentu; 4) pēc nodrošinājuma: nodrošinātos un nenodrošinātos; 5) pēc atmaksāšanas veida: tūlīt atmaksājamos un regulāros (vienādo maksājumu); 6) pēc atmaksāšanas termiņa: īstermiņa un ilgtermiņa; 7) atkarībā no aizņēmēja: valsts, pašvaldību, uzņēmumu; 8) pēc atmaksāšanas noteikumiem: atmaksājamos un neatmaksājamos (renšu maksājumi); 9) atkarībā no uzteikšanas iespējām: uzteicamos un neuzteicamos. Ja parādzīmju izpirkšana notiek pēc sērijām, tad to sauc par sēriju aizņēmumu, ja daļa parādzīmju nonāk izlozē, tad to sauc par loteriju aizņēmumu.

Definīcija: Aizdošanas procesa rezultāts, parasti paredzot nosacījumu, ka aizdotā lieta tiek atdota atpakaļ. Aizdotās lietas, īpaši nauda, ar nosacījumu, ka tiek maksāta nolīgtā procentu likme un ka aizdotā summa tiek atdota noteiktajā laikā un veidā. Longman's Dictionary of Business English, 322