-
EN borrowing
LV aizņēmums
DE Anleihe
FR emprunt
EuroVoc tēzaurs v4.12 © Eiropas Savienība, 2020
-
EN borrowing; loan
LV aizguvums
RU заимствование
DE Entlehnung
Definīcija: No citas valodas aizgūta valodas vienība — vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml., piemēram, latviešu valodā vārds svece ir aizguvums no krievu valodas (свеча). Aizgūtie vārdi parasti pakļaujas aizguvējvalodas gramatikas likumiem, iegūstot attiecīgu noformējumu. ◊ leksiskais aizguvums; semantiskais aizguvums
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN borrowing
LV aizgūšana
RU заимствование
DE Entlehnung
Definīcija: Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem. Aizgūti visbiežāk tiek vārdi, retāk — vārddaļas (piemēram, anti-, -āde latviešu valodā izmantotas vārdos antiviela, rainiāde), burti (f, h — latviešu valodā), vārda nozīme (vārdam pele — datorikā). Vārdus parasti aizgūst reizē ar jaunajām reālijām un jēdzieniem, un šo procesu sekmē tiešā mutvārdu saziņa, kā arī citās valodās rakstītā un lasītā literatūra, dokumenti, to tulkojumi u. tml. ◊ fonēmas aizgūšana; vārda aizgūšana; vāddarināšanas modeļa aizgūšana
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN borrowing; loan
LV deponēšana; saņemšana glabāšanā
RU передача во временное пользование
DE Ausleihe
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
-
EN borrowing
LV aizguvums
RU заимстрование
DE Entlehnung
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
-
EN borrowing
LV aizņēmums; aizņemšanās
Definīcija: Jebkurš debitoram pieejams aizņēmums. Black's Law Dictionary, 185. Process, kurā tiek iegūts aizdevums, ko aizņēmējs apņemas noteiktā laikā atmaksāt. The American Heritage(r) Dictionary of the English Language, Fourth Edition
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
