Definīcija: Vārds, kas darināts, atmetot daļu no motivētājvārda, piemēram, Rū- no personvārda Rūdis, Pī- — no Pīkols. Strupinājumi sevišķi raksturīgi sarunvalodai personvārdu (īpašu iesauku) un slengismu darināšanā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007