Definīcija: Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem (amplitūdu, platumu, fronšu stāvumiem u.c.) un stabilu frekvenci, ko izmanto diskrētu ierīču darbības sinhronizācijai.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995