-
EN construction
LV būvniecība
DE Bauten/Bau
FR construction
© Download IATE, European Union, 2024
-
EN construction
LV veidošana
ISO/IEC/IEEE 24765:2017(E) 3.808, prot. Nr. 591 (28.01.2022)
LZA TK ITTEA protokoli
-
EN construction
LV konstrukcija
RU конструкция
DE Konstruktion
Definīcija: Morfoloģiski un sintaktiski saistītu vārdformu kopums (sintaktisks veselums), kas ir lielāka sintaktiska veidojuma (teikuma, teksta) strukturāla sastāvdaļa. Konstrukcija parasti ir lielāka par analītisku gramatisko formu vai vārdu savienojumu un mazāka par teikumu, piemēram, latviešu valodā ir jālasa ir vajadzības izteiksmes gramatiskā forma, bet grāmata ir jālasa ir vajadzības izteiksmes konstrukcija. Par konstrukcijām parasti runā, tās vērtējot no pareizības viedokļa, piemēram, konstrukcija ietekmes uz vidi vērtēšana ir nepareiza, jo apzīmētāja un apzīmējamā vārda saistījums (“ietekmes vērtēšana”) ir pārtraukts. à nenoteiksmes konstrukcija; prievārdiska konstrukcija; vajadzības izteiksmes konstrukcija; savrupinājuma konstrukcija; aprakstoša konstrukcija; sintaktiska konstrukcija; kalkota konstrukcija
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN formation; construction
LV uzbūve
RU строение; построение; строй
DE Bau; Aufbau
Definīcija: Noteiktās kvantitatīvās un savstarpējā izkārtojuma attiecībās esošu kāda veseluma sastāvdaļu kopums. Valodniecībā — viena no saliktu valodas vienību pazīmēm. à teikuma uzbūve; valodas gramatiskā uzbūve
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN construction; structure
LV konstrukcija
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
EN construction
LV izveidojums
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
EN construction
LV izpildījums
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
EN construction
LV būvniecība
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
EN construction
LV konstrukcija
RU конструкция
DE Konstruktion
FR construction
Definīcija: 1. Struktūra, iekārtojums, uzbūve, plāns, daļu savstarpējs izvietojums, piem., mašīnā, celtnē, projektā u. tml.
2. Rūpnīcā iepriekš izgatavota detaļa, piem., no koka, dzelzsbetona, kuru gatavu aizved uz būvlaukumu, lai izmantotu tālākiem montāžas darbiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN construction
LV izbūve
RU застройка
DE Ausbau
FR construction
Definīcija: Kopīgs nosaukums visa veida teritorijas izmantošanas un attīstības pasākumiem: apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN building; construction
LV celtniecība; būvniecība
RU строительство
DE Aufbau; Bau; Errichtung
FR construction
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
EN building; construction
LV būve I
RU стройка; строение
DE Gebäude; Bau
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN installation; construction; conveying
LV instalācija
RU проводка
DE Installation
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN construction
LV ierīkošana
RU проведение
DE Bau
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN construction; development; civil engineering
LV celtniecība; būvniecība
RU строительство
DE Bauwesen; Bau
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN construction
LV būvniecība; būve
RU строительство; строение
DE Bau
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN building; construction
LV celtniecība
RU строительство; зодчество
DE Bau
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
-
EN construction
LV konstrukcija
RU конструкция
Informātika. Īsa krievu-latviešu-angļu ražošanas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zvaigzne, 1989