Definīcija: Ātrraksta veids, kas 1.–2. gs. rakstos lietots latīņu un grieķu rakstībā, bet 9. gs. bizantiešu-grieķu rakstos izplatījies kancelejas, diplomātiskajā un tirdzniecības sarakstē.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENitalic; cursive
LVkursīvs; kursīvie burti
RUкурсив; курсивный шрифт
DEKursiv[schrift]; Kursive
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
