Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Any self-contained piece of work created with an application program and, if saved on disk, given a unique filename by which it can be retrieved.

Definīcija: Fiksēta informācija vai materiāls objekts, kas uzskatāms par dokumentēšanas vienību.

Definīcija: Rakstveida informācija vai liecība, pierādījums, apstiprinājums kādam faktam. Lai Δ būtu likuma spēks, tie ir pareizi un skaidri jānoformē, tajos jāatspoguļo vajadzīgā informācija un tie likumā noteiktā veidā jāapstiprina. Daudziem Δ ir noteikta standartforma, piem., pasēm, dzimšanas apliecībām. Ir šādi Δ veidi: 1) darījuma Δ, kas apstiprina kādu notikušu darījumu, piem., preču nodošanu uzglabāšanai, pārvadāšanai, — kvītis, kravaszīmes u. c.; 2) apliecinoši Δ, kas apliecina cilvēka personību, — dzimšanas apliecība, pase u. c.; 3) rīkojuma Δ — pavēles, indosamenti u. c.; 4) pārskata un kopsavilkuma Δ, kas atspoguļo uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus, — bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins u. c.; 5) uzskaites Δ, kuros atspoguļotas dažādu resursu pārmaiņas, — konti u. c.; 6) īpašumu apliecinoši Δ — akcijas, vekseļi, čeki u. c.

Definīcija: Glabāšanai, izplatīšanai un izmantošanai paredzēts materiāls objekts, kur fiksēta informācija. Bibliotēku zinātnē, bibliogrāfijas zinātnē un praksē galvenokārt izmanto iespieddarbus, audiovizuālos un nepublicētos dokumetus, kā arī dokumentālās informācijas avotus.