Definīcija: Divu vai vairāku saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā vecākorganismā un to pašu gēnu recesīvo alēļu atrašanās otrā vecākorganismā (AB/ABXab/ab). Antonīms — atgrūšanās fāze.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981