Definīcija: Valodas vienībā ietvertā doma, kas atspoguļo priekšmetu, parādību būtību, jēgu atšķirībā no šīs vienības ārējās formas, ko veido valodas vienības uzbūve, skanējums, rakstība. ◊ termina jēdzieniskais saturs
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007