Definīcija:Nauda, ko, noslēdzot līgumu, viens līgumpartneris dod otram pierādījumam, ka līgums patiešām ir noslēgts. Δ ir darījuma nodrošinājums, un tās lielumu nosaka, abiem līgumpartneriem vienojoties (sk. garantijas iemaksa).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000