Definīcija: Fonoloģijā — šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu. Piemēram, artikulārās šķīrējpazīmes latviešu valodas fonoloģijā ir labiāls, nazāls, priekšējs.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007