EN distinctive feature
LV šķīrējpazīme; diferencētājpazīme
RU дифференциальный признак
DE differenzierendes Merkmal
Definīcija: Nozīmīga pazīme, kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības. Tā balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju. Fonoloģijā, piemēram, izšķir artikulārās, akustiskās un dažkārt arī uztveres jeb perceptīvās šķīrējpazīmes. Šķīrējpazīmes piemitību vai trūkumu apzīmē ar kvadrātiekavās liktu + vai – zīmi un šķīrējpazīmes nosaukumu, piemēram, [+ balsīgs], [– balsīgs] u. tml.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
EN delimiting characteristic; distinctive feature
LV norobežotājpazīme
RU отличительный признак
DE Scheidemerkmal
Definīcija: Būtiskā pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus, piemēram, pēc pazīmes ‘zilbju skaits’ izšķir vienzilbes vārdus, divzilbju vārdus, vairākzilbju vārdus.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
