Definīcija: Labiekārtota meža teritorija, kas atkarībā no vietas apstākļiem paredzēta masu atpūtai — nedēļas nogales tūrismam, ekskursijām un pastaigām, klusai atpūtai, slēpošanai, citiem rekreācijas veidiem. Mežaparkā var būt atļauta sēņošana un ogošana, bet aizliegtas medības, siena pļauja un lopu ganīšana.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008