Definīcija: Valodas elementa funkcija, kas īstenojas, darinot vārdus. Piemēram, latviešu valodā vārddarināšanas funkcija ir piedēklim -um-, darinot no īpašības vārdiem liels, skaists un darbības vārdiem vest, augt lietvārdus lielums, skaistums; vedums, augums.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007