Definīcija: Tradicionālajā latviešu valodas fonētikā — patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām. Latviešu valodā priekšējās rindas patskaņi ir e, ē [e], . [æ], ē [æ], i, ī [i].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007