EN insertion
LV iespraudums
RU внесение
DE Einschub
Definīcija: Vārds vai vārdu savienojums, kas izsaka autora attieksmi pret teikuma saturu un kam teikumā nav teikuma locekļa funkcijas un sintaktiska sakara ar pārējiem teikuma locekļiem, piemēram, Par laimi, nebija auksts. Iespraudums var būt arī teikuma daļa, kas izsaka dažādas modālas nozīmes, kā arī paskaidrojumu vai precizējumu, piemēram, Pats svarīgākais, kā šķiet, jau ir pateikts. Kā zināms, tas bija sen. Rakstos iespraudumu no pārējā teikuma parasti atdala ar komatiem.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007