EN imperfect tense
LV imperfekts
RU имперфект; прошедшее несовершенное
DE Imperfekt; Präteritum
Definīcija: Darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka ilgstošu vai regulāru darbību (stāvokli vai procesu) pagātnē bez attieksmes pret darbības beigām, piemēram, sengrieķu valodā παιδεύω ‘audzinu’: επαίδευον ‘audzināju’. Imperfektam ir nepabeigtas pagātnes nozīme pretstatā aoristam (sengrieķu επαίδευσα ‘izaudzināju’) vai perfektam (sengrieķu πεπαίδευκα ‘esmu audzinājis’).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
