Definīcija: Cietas, šķidras vai gāzveida vielas un materiāli ar labām dielektriskām īpašībām, ko izmanto vadītāju un elektroaparātu strāvu vadošo daļu pārklāšanai, lai palielinātu to elektrisko izturību.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997
