Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Patstāvīga prosodiska parādība, kuras noteicošie rādītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte un kura īstenojas, radot specifisku runas melodiju garajās zilbēs un veicot semantiski un gramatiski diferencējošu funkciju. Latviešu literārajā valodā saklausāmas trīs veidu zilbes intonācijas: krītošā, piemēram, vārdā man [mn]; lauztā, piemēram, vārdā logs [luo^ks], un stieptā, piemēram, vārdā saule [sule].