Definīcija: Lineāri izkārtotu (lineāri secīgu) valodas vienību (piemēram, skaņu, fonēmu, zilbju, morfēmu) saskares vieta reālā runas aktā. à skaņu sadura; fonēmu sadura; zilbju sadura; morfēmu sadura
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007