Definīcija: Salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise, piemēram, sūknis-sprausla; e-pasts; i-celms; sab-ba, Cib-cib-cib! 1,3-dioksipropāns;
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007