Definīcija: Indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi *k΄, *g΄ pārveidojušies par velāriem līdzskaņiem k, g; sal. ide *k΄.-tom ‘simts’, latīņu valodā centum [kentum]. Romāņu un ģermāņu valodas parasti uzskata par kentumvalodām.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007