Definīcija: Process, kad valodai tiek atjaunots (augstāks) oficiālais statuss. Piemēram, reģiona oficiālās valodas statusa piešķiršana katalāņu valodai 1978. gadā; angļu valodas akceptēšana Singapūrā un Malaizijā pēc ilgāka kolonizatoru valodas nolieguma perioda.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007