Definīcija: Indoeiropiešu saimes senitāļu valodu grupas valoda. Kā dzīva valoda tā beigusi pastāvēt viduslaikos. Latīņu valodu lieto zinātnē, medicīnā, tā ir katoļu baznīcas valoda un viena no oficiālajām valodām Vatikānā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007