Definīcija: Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa. Eiropas valodu areālā daudzu internacionālismu un citu aizguvumu vai to vārddaļu cilmvaloda ir latīņu vai grieķu valoda. Piemēram, latviešu valodā vārds humors ir aizgūts no angļu valodas, bet tā cilmvaloda ir latīņu valoda (lat. ūmor ‘mitrums’).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007