Definīcija: Indoeiropiešu valodu saimes grupa, kurā šķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas. Dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENBaltic languages
LVbaltu valodas
RUбалтские языки; балтийские языки
DEbaltische Sprachen
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994