Definīcija: Indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, īslandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENGermanic languages
LVģermāņu valodas
RUгерманские языки
DEgermanische Sprachen
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994