Definīcija: Indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu — ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu — un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007