Definīcija: Indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovaku, sorbu), dienvidslāvu (bulgāru, maķedoniešu, serbu, horvātu, bosniešu, slovēņu) valodas.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007