Definīcija: Fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas valodā pastāvošās nelineārās sistēmas, piemēram, prosodiskā, metriskā u. c., kas ietekmē vārda vai frāzes fonoloģisko struktūru.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007